1. aprīlī Liepājas pašvaldības policijas darbinieki notikuma vietā pieķēra divas personas, kuras apķēpāja ēku Mežu ielā. Abas personas nodotas Valsts policijai.

Ap pulksten 22:40 Liepājas pašvaldības policijas darbiniekiem patrulējot Mežu ielā, ievērotas divas personas, kuras ar krāsas baloniem apķēpāja kādas ēkas sienu. Uzrunājot abas personas, viens no iespējamajiem pārkāpējiem centās no notikuma vietas aizbēgt, taču viņam tas neizdevās, tāpēc pieņemts lēmums personu aizturēt izmantojot rokudzelžus. Personas, kā noskaidrots, dzimušas 2004. un 2005. gadā, nodotas Valsts policijas darbiniekiem.

8. martā ap pulksten 21:45 Liepājas pašvaldības policijas darbinieki notikuma vietā pieķēra divas personas, kuras iespējams bija apķēpājušas žogu Brīvības ielā.

Liepājas pašvaldības policija saņēma informāciju, ka vairākas personas, iespējams, rāpjas pāri kādam žogam Brīvības ielā. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka uz žoga atrodas tikko izveidots ķēpājums, kā arī tur pat atstāta soma, kurā atradās vairāki krāsas baloni. Apsekojot teritoriju, ievērots, ka tuvumā esošajā grāvī slēpjas divas personas, kā noskaidrots, dzimušas 1998. un 1999. gadā, kuras atzina, ka veikušas iepriekš minēto pārkāpumu. Turpinot apskatīt teritoriju, ievērots, ka netālu atrodas automašīna, kurā atradās vēl viena persona un krāsas baloni.

Notikuma vietā piesaistīta Valsts policija, kura turpināja darbu ar pārkāpējiem.

No 1. līdz 3. oktobrim Liepājā, koncertzālē “Lielais dzintars”, norisinājās krīzes vadības konference “Krīzes komunikācija – kā sasniegt iesaistītās puses”, kur kopumā pulcējās dalībnieki no 11 dažādām valstīm.

Konferencē kopumā piedalījās teju 80 dalībnieki, kuri pārstāvēja Latviju, Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Somiju, Dāniju, Poliju, Austriju, Ukrainu, Vāciju un Slovēniju. Starptautisko konferenci atklāja Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, uzsverot tēmas būtiskumu globāla mērogā, kā arī nepieciešamību būt vienotiem un savstarpēji mācīties, daloties pieredzē.

Kā viens no galvenajiem konferences viesiem bija NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra vecākā eksperte Guna Šnore, kura pastāstīja par to, kā sasniegt mērķauditorijas hibrīdkara laikmetā, liekot uzsvaru uz mākslīgā intelekta ietekmi uz cilvēka paradumiem, domāšanu un lēmumu pieņemšanu. Savukārt Dānijas Civilās Aizsardzības Savienības pārstāve kopā ar diviem jauniešiem dalījās pieredzē par to, kā iesaistīt jauniešus katastrofu riska mazināšanas aktivitātēs, kas viņiem veiksmīgi izdevās izveidojot jauniešu brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigādi. Savā pieredzē par dažādu mērķauditoriju sasniegšanu dalījās arī citi konferences dalībnieki, piemēram, Latvijas Valsts policijas pārstāvji prezentēja komunikācijas kampaņu par to, kā sasniegt seniorus un brīdinātu viņus par telefonkrāpnieku radītajiem draudiem; pārstāvji no Tallinas pašvaldības policijas prezentēja pašu izstrādātu spēli ar kuras palīdzību var veicināt bērnus domāt par drošību mājās; Vīnes pašvaldības pārstāvji dalījās savā pieredzē par to kā notiek komunikācija pašvaldībā, pievēršoties tieši personām ar invaliditāti; pārstāve no Baltijas jūras valstu padomes prezentēja projektu, kurā tiek izstrādāta komunikācijas stratēģija kā komunicēt ar bērniem un jauniešiem krīzes situācijā u.c.

Konferences ietvaros tika organizēts arī praktiskais darbs grupās, kur dalībniekiem bija iespēja analizēt dažādas mērķgrupas un izstrādāt tām vēstījumus atbilstoši krīzes situācijai. Papildus konferencei tika izstrādāts arī īss animācijas video par medijpratību, aktualizējot nepieciešamību pārbaudīt sociālos tīklos publicēto informāciju oficiālajos informācijas kanālos.

Konferences noslēdzošajā dienā tās dalībnieki apmeklēja organizāciju “Tabitas sirds”, kura dalījās savā pieredzē par darbu ar brīvprātīgajiem un sadarbību ar pašvaldībām dažādu krīžu laikā. Papildus tika apskatīti arī dažādi Liepājas objekti, lai atgādinātu par nepieciešamību krīzes laikā komunicēt ar plašām un daudzveidīgām mērķgrupām.

Starptautiskā krīzes vadības konference “Krīzes komunikācija – kā sasniegt iesaistītās puses” norisinājās ar Eiropas Savienības finansētā projekta “Connecting Resilient Cities” (Noturīgu pilsētu savienošana) ietvaros. Projekta mērķis ir apzināties ilgtspējīgus un iedzīvotājiem draudzīgus saziņas kanālus krīžu pārvarēšanai starptautiskā līmenī, veidojot sadarbību starp diviem vadošiem krīzes un sabiedriskās drošības pilsētu tīkliem Eiropas Savienībā – Starptautiskais krīzes vadības pilsētu tīklu (ICNCM – http://www.cmcitynetwork.eu) un Baltijas jūras pilsētu savienības (UBC – https://ubc.net/) Drošas pilsētas komisiju, kuras vadība ir uzticēta Liepājas pašvaldības policijai. Projekta aktīvie partneri ir Vīne, Ļubļana, Liepāja un Rostoka – tās ir pilsētas, kurās projekta ietvaros norisināsies konferences par tēmām, kas skar dažādus drošības, krīzes pārvarēšanas un komunikācijas jautājumus. Pirmā konference jau aizvadīta šā gada maijā, Vīnē.

Jūlija mēnesī pašvaldības policijā saņemta informācija par 6 gadījumiem, kad pilsētvidē ievēroti mazi bērni bez vecāku uzraudzības!

20. jūlijā, kāda iedzīvotāja informēja, ka uz ielas ievērojusi aptuveni 2 gadus vecu bērnu bez pieaugušā klātbūtnes. Pateicoties tam, ka sieviete bērnu laikus ievēroja un pieskatīja līdz policijas ierašanās brīdim, bērnu izdevās nogādāt dzīvesvietā sveiku un veselu.

Savukārt 22. jūlijā saņemta informācija par diviem maziem bērniem, kuri bez pieaugušo klātbūtnes pastaigājās pa pilsētu. Kā noskaidrojās viens no bērniem bija 10 gadus vecs, bet otrs – 6. Pateicoties tam, ka vecākais bērns zināja dzīvesvietas adresi, abus zinātkāros varēja ātri nogādāt atpakaļ dzīvesvietā un nodot pieaugušajiem.

Vēršam uzmanību, ka 10 gadus vecs bērns nav spējīgs pieskatīts un parūpēties par citu bērnu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta 6. punktā ir noteikts, ka patstāvīgi pieskatīt citu bērnu var sākot no 13 gadu vecuma, taču arī tad vecākiem ir jāizvērtē vai jaunietis ir gana atbildīgs, lai veiktu šādu uzdevumu! Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka bērnu no 7 gadu vecuma drīkst atstāt bez pieaugušā klātbūtnes, taču ir gadījumi, kad bērna vecumu vizuāli ir grūti noteikt. Šādos gadījumos aicinām uzrunāt bērnu un apvaicāties kurp dodas un kāpēc atrodas vienatnē, vai arī informēt pašvaldības policiju vai Valsts policiju.

Aicinām vecākus, atrodoties darbā, atrast veidu kā būt informētiem par to, ko bērni, būdami mājās vienatnē, dara un kurp dodas, kā arī iemācīt bērnam dzīvesvietas adresi. Paldies tiem iedzīvotājiem, kuri nebija vienaldzīgi un ziņoja mums par šīm situācijām.

Pateicoties Jūsu vērībai, visi bērni tika nogādāti dzīvesvietās. Šajos gadījumos, protams, tika veiktas pārrunas ar vecākiem, kā arī uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi.

12. maijā ap pulksten 18:00 Liepājas pašvaldības policijas darbinieki, veicot atļautā ātruma ierobežojumu kontroli Brīvības ielā, fiksēja ātruma pārkāpēju, kuram, kā noskaidrots, nebija transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

Pašvaldības policijas darbiniekiem veicot atļautā ātruma ierobežojumu kontroli, fiksēts kāds transportlīdzekļa vadītājs, kurš pārsniedza atļauto ātrumu. Apturot transportlīdzekli un pārbaudot personas datus, noskaidrojās, ka 1996. gadā dzimusī persona vadīja transportlīdzekli bez iegūtas vadītāja apliecības. Persona tika nodota Valsts policijas darbiniekiem tālāko procesuālo darbību veikšanai.

29. aprīlī Liepājas pašvaldības policijas darbiniekiem patrulējot Atmodas bulvārī, tika ievērota kāda automašīna, kura atradās Baltijas jūras kāpu aizsargjoslā. Pārbaudot personas datus noskaidrots, ka persona vadīja transportlīdzekli bez autovadītāja apliecības, kā arī būdams alkohola reibumā.

Ap pulksten 15:20 pašvaldības policijas amatpersonām patrulējot Atmodas bulvārī ievērots kāds transportlīdzeklis, kura vadītājs bija pārkāpis Aizsargjoslu likumu – iebraucis Baltijas jūras krasta kāpu zonā. Pašvaldības policijas darbiniekiem tuvojoties transportlīdzeklim, tā vadītājs centās no notikuma vietas aizbēgt, taču tas neizdevās. Apstādinot transportlīdzekli un noskaidrojot personas datus, konstatēts, ka persona vada transportlīdzekli bez vadītāja atļaujas, kā arī no personas bija jūtama alkoholam raksturīga smaka. Notikuma vietā tika piesaistītas Valsts policijas amatpersonas, kuras konstatēja, ka persona atrodas 1,19 promiļu reibumā.

Pašvaldības policijas amatpersonas pret personu uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu par iebraukšanu Baltijas jūras kāpu aizsargjoslā, savukārt Valsts policija uzsāka kriminālprocesu.

17. aprīlī Liepājas pašvaldības policijas darbiniekiem patrulējot Ģenerāļa Baloža ielā, ievērota persona pie kuras atradās skrejritenis, kas 10. aprīlī tika nozagts kādai nepilngadīgai meitenei Riņķu ielā.

Ap pulksten 13:50pašvaldības policijas darbiniekiem patrulējot Ģenerāļa Baloža ielā, autobusa pieturvietā ievērota kāda nepilngadīga persona pie kuras atradās skrejritenis, kas izskatījās ļoti līdzīgs Valsts policijas meklētajam skrejritenim, kas 10. aprīlī tika nozagts kādai nepilngadīgai meitenei.

Uzrunājot personu un apskatot pie personas esošo skrejriteni, pašvaldības policijas darbinieki pārliecinājās, ka tas ir 10. aprīlī nozagtais skrejritenis un vainīgā persona savu vainu atzina.

Paplašinoties pašvaldības policijas kompetencēm ceļu satiksmes noteikumu kontroles jomā, vēršam iedzīvotāju uzmanību, ka Liepājas pašvaldības policijas darbinieki ir uzsākuši transportlīdzekļu ātruma ierobežojumu kontroli.

Februāra mēnesī Liepājas pašvaldības policijas Transporta kontroles nodaļas darbinieki savā pārziņā saņēma transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīci, lai uzraudzītu ātruma ierobežojumu ievērošanu. Kontrole tiks veikta dažādās vietās Liepājas administratīvajā teritorijā, balstoties uz sabiedrības sniegto informāciju un sūdzībām, kā arī ikdienas darba ietvaros. Ir paredzēts, ka ātruma ievērošanas kontrole pastiprināti tiks veikta arī pie mācību iestādēm un dzīvojamo māju apvidū. Pagaidām ir iegādāta viena šāda veida mērierīce, kas ir sertificēta “Latvijas Nacionālajā Metroloģijas centrā” atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Transporta Kontroles nodaļas priekšnieks M. Kadiķis papildina, ka “Paplašinot Liepājas pašvaldības policijas tehnisko nodrošinājumu, varam veidot drošāku vidi sabiedrībai un veicināt ētiskāku braukšanas kultūru Liepājā.”.

Pildot darba pienākumus, pašvaldības policijas darbinieki vairākkārtīgi ir saskārušies ar situācijām, kur pārkāpējs nepakļaujas likumiskajām prasībām – ieslēdzas transportlīdzeklī un neatver automašīnas logu vai atsakās uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Kā noskaidrots, autovadītāji šādi rīkojas,  jo uzskata, ka tā ir Valsts policijas kompetence, līdz ar to, pašvaldības policijas norādījumiem var nepakļauties. Vēršam uzmanību, ka 2023. gada 6. jūlijā Ceļu satiksmes likumā (CSL) stājās spēkā izmaiņas, kas paredz, ka pašvaldības policija, tā pat kā Valsts policija, kontrolē ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un ir tiesīga apturēt transportlīdzekli, kā arī lūgt uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Aicinām ņemt vērā, ka balstoties uz Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. pantu, pretošanās amatpersonu likumiskajām prasībām ir sodāma rīcība un var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods fiziskai personai līdz 700 eiro.

7. februārī Liepājas pašvaldības policijas darbinieki Atmodas bulvārī veica agresīvas personas nošķiršanu.

Ap pulksten 21:55 pašvaldības policijā saņemta informācija, ka Atmodas bulvārī, kādā daudzdzīvokļu mājā, ir izsists logs pa kuru iekļuvusi kāda persona. Ierodoties notikuma vietā, fakts apstiprinājās – dzīvoklī atradās 1992. gadā dzimis vīrietis, kurš skaidroja, ka izsitis logu, jo māte nelaidusi viņu dzīvoklī. Notikuma vietā atradās arī minētā vīrieša māte, kura skaidroja, ka viņai ir bailes par savu drošību, jo dēls ir agresīvs, izsaka draudus dzīvībai un bojā īpašumu. Policijas darbinieki pieņēma lēmumu veikt personas nošķiršanu un liegt pārkāpējam tuvoties gan mātei, gan konkrētai adresei. Vīrietis, kārtībsargu klātbūtnē, turpināja uzvesties agresīvi, tāpēc pieņemts lēmums personu nogādāt pašvaldības policijas pagaidu turēšanas telpās.